Neauglība – populārākie mīti un tās ārstēšana. Intervija ar Dr. Šubņikovu

Latvijas iedvesmojošāka mamma – blogere Laura Grēviņa, bloga viensplusviens.lv autore, piedāvā praktiski noderīgu interviju ar dr. Šubņikovu, kas īsi un kodolīgi atklās būtiskāko, ko vēlies zināt par ginekologa – reproduktologa darbu! Piedāvājam to izlasīt arī Jums. 

Ļoti iespējams, ka arī tavā paziņu lokā ir pāri, kuri saskaras ar neauglību (vai varbūt jūs esat viens no viņiem). Es varu tikai iedomāties, kāda laime ir tad, kad pēc ilgām cerībām un pūliņiem, beidzot izdodas tikt pie mazulīša. Arī manā paziņu likā ir šādi pāri, kurus jautājumi : “Nu kad tad jums būs bērni?”, sen kā ir nogurdinājuši. Tāpat ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, pateicoties mūsdienu medicīnai, bērniņš beidzot piesakās. Pēc personīgiem novērojumiem varu tikai piekrist daktera teiktajam, ka mākslīgās apaugļošanas rezultātā dzimušie bērni ir ļoti gaidīti, un pēcāk – īpaši loloti un labi aprūpēti.

Pateicoties projektam “Taureņa efekts”, man bija iespēja uzdot interesējošus jautājumus ginekologam – reproduktologam Dr. Ņikitam Šubņikovam, vienam no klīnikas EGV speciālistiem. Dakterim ir liela pieredze tieši neauglības ārstēšanā, tādēļ iztaujāju viņu tieši par šo tēmu.

Ar kādām problēmām pie jums visbiežāk vēršas pacienti?

Pie manis kā pie ginekologa – reproduktologa vēršas tikai ar vienu problēmu: neauglība. Kā mēs definējam neauglību? Tā ir nespēja ieņemt bērnu gada laikā, ar nosacījumu, ja pārim ir regulāra dzimumdzīve. Gada robežas ir definējusi Pasaules Veselības Organizācija. Ja pāris vēlas nākt ātrāk, to var droši darīt jau pēc pusgada. Pārim, kas ir pilnībā vesels un mērķtiecīgi vēlas ieņemt bērnu, grūtniecībai vajadzētu iestāties triju mēnešu laikā.

Kas visbiežāk ir jūsu pacienti – sievietes / vīrieši / pāri?

Uz pirmo apmeklējumu visbiežāk nāk sievietes. Taču pilnvērtīgs process nav iespējams bez abu partneru iesaistes – neauglība var būt gan no sieviešu, gan no vīriešu puses – un iespējamība ir 50 uz 50. Līdz ar to uz otro konsultāciju pāris nāk kopā.

Vai neauglības problēma atšķiras no tā, kāda tās bija, piemēram, 10 gadus atpakaļ? Kā?

Nav novērojamas krasas izmaiņas neauglības radītājos. Statistika, kas tiek iekrāta desmitiem gadu, liecina, ka neauglība kā diagnoze tiek uzstādīta 10-16% pāru. Kāpēc liekas, ka tagad neauglīgu pāru ir vairāk? Atbilde ir vienkārša – mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi bērnus ieplānot vēlu, pēc 35 vai pat 40 gadiem. Salīdzinājums – vēl pirms 10 – 15 gadiem grūtniecību ieplānoja līdz 25 gadu vecumam. Ir zināms, ka auglība dabiski strauji kritās pēc 35 gadu vecuma. Ja pāris ieplānotu grūtniecību ātrāk, liela iespēja, ka tā iestātos ierastajā ceļā. Bet, ņemot vērā to, ka ģimene ir ieplānojusi bērnu vēlu, būs nepieciešama medicīniska palīdzībā. Tāpēc var likties, ka neauglīgu pāru ir vairāk, bet tas ir gluži dabiski – jo vecāks pāris, jo mazāka auglība.

Pastāv uzskats, ka sievietēm mūsdienās ir grūtāk ieņemt bērnus. Šķiet, ka apkārt arvien biežāk nākas dzirdēt par gadījumiem, kad ģimene apsver mākslīgo apaugļošanu. Vai tā tiešām ir, vai tas tomēr ir mīts, ka mūsdienu dzīvesveids ir kaut kā ietekmējis sievietes / vīrieša iespēju kļūt par vecākiem?

Kā jau iepriekš minēju, neauglības statistika parasti svārstās 10-16% robežās, bet nepārdomāts dzīvesveids tiešām  var veicināt to, ka sākam runāt jau par augšējo robežu. Cilvēkiem šobrīd ir raksturīgas ļoti nepareizas uztura izvēles, mazkustīgs dzīvesveids, ekoloģija arī absolūti neuzlabojas. Daudzas sievietes man jautā – cik kaitīgi ir dzīvot pilsētā? Atbildu, ka, diemžēl, vide ir tāda, kāda tā ir, un tas ir neizbēgami. Lielākā daļa sieviešu nevar atļauties uz grūtniecības laiku pamest visu, un braukt dzīvot laukos. Tāpēc būtu jārūpējas gan par vidi, gan par sevi – sportot, ēst veselīgi, un tad iespēja palikt stāvoklī ir daudz lielāka.

Kas ir populārākie mīti, kas saistīti ar neauglību un tās ārstēšanu?

Pirmais mīts ir izplatīts ne tikai ne-mediķu, bet arī mediķu vidē: uzskats, ka medicīnisko apaugļošanu nevajag mēģināt līdz 40 gadu vecumam. Proti, iesaka ārstēties visos iespējamos veidos, bet neveikt medicīnisko apaugļošanu. Tie ir lieli maldi un pat kaitniecība – pēc 40 gadiem kritās efektivitāte ne tikai dabiskajai, bet arī medicīniskajai apaugļošanai.  Līdz ar to rezultāti nebūs tik labi.

Otrais mīts ir uzskats, ka bērni, kas dzimst šādā veidā, ir citādāki – ar patoloģijām. Tā nav taisnība! Neviens no daudziem pētījumiem jau kopš 70. gadu beigām neatrod atšķirības starp bērniem, kas ieņemti mīlējoties un bērniem, kas nākuši pasaulē medicīniskās apaugļošanas rezultātā. Tieši otrādi – šie bērni uzrāda daudz labākus panākumus mācībās, ir daudz mīlētāki un veiksmīgāki. Taču tam nav saistības ar apaugļošanas metodi. Vecāki, kas tik ļoti vēlas bērnu, ka piesakās procedūrai, un gatavi maksāt lielu naudu – tie ir ļoti motivēti vecāki, kas patiesi vēlas bērnu, nevis dzemdē tāpēc, ka “tā gādās”. Bērniņš viņiem nāk kā brīnums pēc izmisuma, tāpēc tie bērni tiek loloti, mīlēti un labi izglītoti, audzināti.

Trešais mīts ir – neauglības ārstēšana var izraisīt vēzi. Uz šo brīdi nav pētījumu, kas strikti un nepārprotami parāda, ka sievietēm, kuru bērni dzimuši medicīniskās apaugļošanas rezultātā, ir lielāks onkoloģisko saslimšanu risks.

Kāda ir jūsu pieredze – vai pāri pie jums vēršas savlaicīgi, vai tomēr nogaida līdz pēdējam?

Es teiktu – puse uz pusi. Labākie medicīniskās apaugļošanas rezultāti tiek novēroti līdz 35 – 38 gadu vecumam. Pēc 35 gadiem sievietes organismā sākas izmaiņas – samazinās olšūnu skaits olnīcās un pasliktinās to kvalitāte. Puse no pacientiem diemžēl novelk līdz pēdējam un nāk pēc 40 gadiem – un tad palīdzēt ir daudz grūtāk.

Ko jūs ieteiktu pāriem, kas uztraucas par to, ka nevar ieņemt bērniņu? Kad tiešām vērsties pie speciālista?

Pirmais, ko es iesaku – neuztraukties, jo slikts emocionāls fons nenāk par labu auglībai. Jāatceras, ka pāra rīcībā ir viens gads, kura ietvaros censties – ja gads nav pagājis, nav vajadzības doties pie speciālista. Ja grūtniecība nav iestājusies gada laikā – ir vērts doties pie speciālista. Vienmēr jāpatur prātā – 50% no neauglības gadījumiem ir vīrieša pusē. Turklāt, vīriešu neauglību ir gana viegli atklāt – jāuztaisa spermogramma (spermas aktivitātes analīze). To ir ieteicams veikt pirms doties pie reproduktologa, un nākt jau ar gataviem rezultātiem. Sieviešu neauglības iemeslus ir noskaidrot daudz grūtāk.

No jūsu pieredzes, cik gadījumos no 10, kad pāri vēršas pie jums ar neauglības problēmām, rezultāts ir veiksmīgs (pāris tiek pie mazuļa) ?

Medicīniskās apaugļošanas efektivitāte atšķiras dažādās vecuma grupās. Ja pāris nāk līdz 30 gadiem – pozitīvs iznākums ir 60% procedūru. Diemžēl neviena klīnika pasaulē nespēj garantēt 100% rezultātu. Pēc 38 – 39 gadiem pozitīvi iznākumi strauji kritās – tie ir vien 15%.

Vai bieži pāriem nākas pārtraukt ārstēšanu finansiālu apstākļu dēļ?

Manā praksē – un tieši ar neauglību es strādāju jau 15 gadus – nav bijis neviens šāds gadījums. Turklāt, neauglības ārstēšanu apmaksā gan valsts (diemžēl rindas ir pārāk garas un lielākā daļa ģimeņu nemaz nesagaida savu iespēju), gan pateicoties Neauglības ārstēšanas kampaņai ik gadu tiek sniegta palīdzība ģimenēm. Pat ja pāris izvēlas ieguldīt savus līdzekļus, neesmu piedzīvojis, ka ārstēšana tiktu pārtraukta. Šie ir ļoti, ļoti motivēti pāri, kas ļoti labi apzinās, uz ko iet, un ārkārtīgi atbildīgi izturas pret neauglības ārstēšanu.

Par “Taureņa efektu” un Neauglības ārstēšanas kampaņu

Biedrības “Taureņa efekts” mērķis ir gan sociālās atstumtības mazināšana,  gan demogrāfijas problēmjautājumu apzināšana un risināšana ar mērķi – izglītotas, plaukstošas un veselīgas Latvijas sabiedrības veidošana. Biedrībai ir vairāki projekti, viens no kuriem saucas “Labu darot: Neauglības ārstēšanas kampaņa”. Kampaņas mērķis ir to ģimeņu, kas nespēj ieņemt bērnu, atbalsts. Jau kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs. Uz vienu sievieti Latvijā vidēji tiek radīts 1,1 bērns, kas ir viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Gan sabiedriskās domas pētījumi, gan aptaujas rāda, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimenes vilcinās ar lēmumu ieviest mazuli, ir nedrošā materiālā situācija, kā arī bailes par nespēju izaudzināt, izskolot un pienācīgi aprūpēt savus bērnus. Taču ir pāri, kuri ir gatavi bērnam, bet bērniņš kāvējas. Vācot ziedojumus Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros, mēs nodrošinām pāriem medicīniskas apaugļošanas procedūru pilnīgi par brīvu. Kampaņas ietvaros jau ir piedzimuši 6 bērni un vēl 3 mazuļi gaidāmi pavisam drīz.

ZIEDOT IESPĒJAMS TE : http://www.labudarot.lv

Par dakteri vairāk lasi te : http://www.egv.lv/lv/specialists/doctor.php?S=nikita.subnikovs

Par EVG klīniku lasi te : http://www.egv.lv

Interviju Lauras blogā vari izlasīt šeit.

Medicīniskā, nevis mākslīgā apaugļošana: mīti un fakti

Ar lielu prieku piedāvājam Jums izlasīt portāla veselam.lv interviju ar mūsu kampaņas ginekoloģi Zani Vītiņu. Šajā intervijā dr. Vītiņa atklāj mītus par medicīnisko apaugļošanu.

Medicīniskā apaugļošana ir droša un atzīta metode, kas palīdz tūkstošiem pāru kļūt par vecākiem. Taču sabiedrības izpratne par šo jautājumu atšķiras – informācijas telpā joprojām pastāv daudz mītu un aizspriedumu. Kādi tie ir? Uz portāla Veselam.lv jautājumiem par medicīnisko apaugļošanu atbildēja Neauglības ārstēšanas kampaņas ginekoloģe – reproduktoloģe, Klīnikas EGV direktore dr. Zane Vītiņa.

Medicīnisko apaugļošanu bieži vien sauc par mākslīgo apaugļošanu. Kāpēc ir svarīgi izmantot tieši pirmo jēdzienu?

„Ir aplami saukt medicīnisko apaugļošanu par mākslīgo, jo tajā nav nekā mākslīgā,” stāsta Z. Vītiņa. Jēdziens „mākslīgā apaugļošana” tika kļūdaini ieviests latviešu, krievu, un, iespējams, vēl dažās valodās. Anglijā, ko var uzskatīt par valsti, kas pirmā veiksmīgi realizēja šo metodi, tai tika piešķirts nosaukums assisted reproduction techniques jeb medicīniski asistētās reprodukcijas palīgtehnoloģijas. „Vārds „mākslīgs” emocionāli atgrūž un veido priekšstatu, ka tādā veidā ieņemts bērns ir nedabisks. Taču tā nebūt nav. Grūtniecībā vienīgā atšķirībā ir tajā, ka vecāku šūnas satiekas nevis ķermenī, bet ārpus tā,” – atzīst ginekoloģe.

„Ieņemt bērnu „dabīgi” vai „mākslīgi” – tāda izvēle nemaz nepastāv, jo medicīniskā apaugļošana ir ārstēšanas metode, ko nozīmē ārsts. To piedāvā neauglības ārstēšanai, nevis kā alternatīvu bērna ieņemšanai. Sieviete nemaz nevar izvēlēties to pati – to iesaka ārsts, rūpīgi izvērtējot visas indikācijas,” stāsta dr. Vītiņa. Izmantojot vārdu „mākslīgs” kā jēdzienu, kas sevī nes negatīvu nozīmi, ir grūti noskaņoties veiksmīgam procedūras iznākumam. Tāpēc, lai rādītu sievietei emocionālā komforta izjūtu, kas ir būtisks faktors neauglības ārstēšanā, vēlams izvairīties no šī jēdziena.

„Par laimi, cilvēki sāk vairāk izprast un pieņemt šo metodi, tajā skaitā arī Latvijā. Jau trešo gadu notiek Neauglības ārstēšanas kampaņa, kuras ietvaros cilvēki labprāt ziedo naudu tiem, kas nespēj saviem spēkiem tikt pie bērna,” stāsta dr. Vītiņa.

Kādas grūtības jāpiedzīvo sievietei, kurai indicēta medicīniskā apaugļošana?

Ir virkne mītu par to, ka medicīniskā apaugļošana ir sāpīga un sarežģīta metode. „Procedūra, bez šaubām, ir nopietna, taču nav pamata nepamatoti no tās baidīties,” – stāsta dr. Vītiņa.

Ginekoloģe atklāj, ka vidēji desmit dienas sievietei ir jāinjicē sev hormonālie preparāti. „Procedūras ietvaros tiek izmantoti tikai tādi cilvēka hormoni, kas izstrādājas sievietes organismā gan pirms grūtniecības, gan tās laikā. Šie hormoni palīdz nobriest olšūnām. Blakusefekti, kas rodas šajā procedūras posmā, lielākoties netiek uzskatīti par smagiem: galvassāpes, vēdera uzpūšanās un velkošā sajūta vēdera lejasdaļā, jūtīgums krūšu galos,” stāsta ārste.

Kad olšūnas ir nobriedušās, tās tiek punktētas jeb izņemtas ārā – šī procedūras daļa ir sāpīga, tāpēc tiek izmantota narkoze. Pēc divām – piecām dienām tiek veikts procedūras beigu posms: sievietes dzemdē tiek pārnests apaugļots embrijs. Šis medicīniskās augļošanās posms neprasa anestēziju un tiek veikts dažu minūšu laikā. Aptuveni divu nedēļu laikā tiek noskaidrots, vai grūtniecība ir iestājusies.

Ja grūtniecība ir iestājusies, pacientei līdz 9. grūtniecības nedēļai ir jālieto progesteronu saturošie preparāti, jo šādai grūtniecībai ir lielāki spontānā aborta draudi. Tālāk grūtniecība norit tieši tapāt kā grūtniecība, kas iestājas, mīlējoties.

Medicīniskā apaugļošana ir efektīva: ja mīlējoties, grūtniecība iestājas 8,3%, tad, izmantojot medicīnisko apaugļošanu, grūtniecība iestājas 30 – 60% gadījumu.

Kāda ir to bērnu veselība, kas dzimst medicīniskās apaugļošanās rezultātā? Vai šiem bērniem, gluži kā viņu vecākiem, nav traucēta auglība?

„Metode nav iemesls, kāpēc bērniem var rasties veselības problēmas. Bērni, kas ieņemti medicīniskās apaugļošanas rezultātā, aug un attīstās tapāt kā citi bērni. Ņemot vērā to, ka neauglības iemesli ir ļoti dažādi, nedrīkst apgalvot, ka viņiem, gluži kā vecākiem, būs traucēta auglība – neauglības risks ir tieši tāds pats kā tiem cilvēkiem, kas tika ieņemti, mīlējoties. Luīzei Braunai, kas bija pirmais bērns, kas dzimis medicīniskās apaugļošanas rezultātā, pašai ir divi bērni – un tie tika ieņemti dabiskā ceļā,” stāsta ginekoloģe.

Būtiski atcerēties, ka procedūras laikā sievietes organismā tiek pārnesti tikai kvalitatīvi embriji. Turklāt, medicīniskā apaugļošana jau embrija stadijā ļauj pārbaudīt, vai bērnam nav kāda iedzimta kaite, piemēram, hemofilija vai hromosomālie defekti.

Vērts atzīmēt, ka bērni, kas piedzima medicīniskās apaugļošanas rezultātā, bieži vien uzrāda labākus rezultātus mācībās un augstāku IQ. Taču tā iemesls nav ieņemšanas metode, bet fakts, ka vecāki, kas ir cīnījušies par iespēju tikt pie bērna, ir ļoti motivēti ieguldīt bērna audzināšanā.

„Nevar noliegt, ka no sākuma uz bērniem, kas nāca pasaulē medicīniskās apaugļošanas rezultātā, skatījās ar aizdomām. Taču, veicot pētījumus, tika noskaidrots, ka metode neatstāj iespaidu uz bērnu veselību un reproduktīvām spējām,” atzīst dr. Vītiņa.

Rakstu portālā vari izlasīt šeit.

Kad bērniņš kavējas

Neauglības ārstēšanas kampaņu atbalsta arī slaveni blogeri! Paldies Paulai Rozei, bloga Mrs. Paula Roze autorei, par sirsnīgu, emocionālu un atklātu interviju! Piedāvājam to izlasīt arī Jums.

Nevienam jau sen vairs nav noslēpums, ka bērniņa ieņemšana ir milzu dāvana, kā arī lielākā daļa saprātīgo cilvēku ir beiguši dzīvot ilūzijās, ka tas vienmēr ir viegls un ātrs process. Tomēr būsim arī atklāti – ap palikšanu stāvoklī vēl joprojām lidinās bezgala daudz mītu, aizspriedumu un kļūdainu uzskatu, kā arī lielākā daļa cilvēku šos faktus akceptē, pieņem un uztver ļoti veselīgi vien tad, ja tas neskar viņus pašus. Gluži, kā jebkuru citu traucējumu veselībā vai ikdienā kopumā. Mēs visi saprotoši un līdzjūtīgi mājam ar galvu, kamēr vien pašiem ar to nenākas sastapties un ļoti veicas tiem, kuriem nekad nenākas sastapties ar jebkāda veida grūtībām bērnu plānošanas sakarā, tomēr varu saderēt, ka jums pavisam tuvu ir vismaz viena ģimene, kurai vis tik gludi neiet/ nav gājis ar tikšanu pie bērniņa. Ik gadu aizvien vairāk pāru atzīst, ka viņus ir skārusi šī problēma un viņi dodas to risināt. Vieniem izdodas atrisināt visu un tikt pie bērniņa “tradicionālā” veidā, bet citiem ir nepieciešama medicīniskās apaugļošanas palīdzība. Protams, ka pirmais variants ir ne vien morāli un fiziski vieglāks, bet arī finansiāli lētāks, tomēr pēdējos gados, demogrāfijas uzlabošanas nolūkos, šo procesu ir sākusi nedaudz atbalstīt mūsu valsts, bet pāru, kam palīdzība būtu vajadzīga, ir daudz, daudz vairāk, tāpēc ir izveidota labdarības akcija biedrībā”Taureņa efekts”, kura papildus valsts finansētajiem pāriem, dod iespēju vēl vairāk ģimenēm tikt pie mazuļiem, jo ir balstīta uz ziedojumiem, kas paredzēti tieši šim nolūkam.

Man bija iespēja parunāties ar EGV klīnikas vadītāju un ginekoloģi – reproduktoloģi dr. Zani Vītiņu gan par “Taureņa efektu”, gan par auglības jautājumiem, gan, protams, mūsu sarunas gaitā skārām daudzus jautājumus, kas vispār ir saistīti ar bērniņa ieņemšanu un reproduktīvo veselību, tajā skaitā arī emocionālajiem aspektiem, kas nereti pavada visus šos procesus. Teikšu godīgi, no tā, kas bija plānota, kā ļoti konstruktīva un strukturēta intervija, tā ātri vien pārtapa par sarunu pie tējas, kurā vieglā pļāpāšanas formātā diskutējām par daudziem pāriem patiešām svarīgām tēmām. Tad nu tā arī mēģināšu jums mūsu sarunu atainot, tajā pašā laikā arī ceru uz to, ka man izdosies kliedēt kādus mītus, kas vēl joprojām eksistē bērnu ieņemšanas pasaulē.

Paula Roze: Lūdzu pastāstiet nedaudz par sevi un labdarības akciju “Taureņa efekts”.

Dr. Zane Vītiņa: Es esmu Zane Vītiņa, es esmu ginekologs reproduktologs, strādāju šajā jomā jau no 2003. gada un kopš šī gada sākuma vadu arī šo klīniku paralēli ginekoloģiskajam darbam, bet mans absolūtais uzstādījums un vēlme vienmēr ir bijusi ne tikai vadīt, jo tas man patiesībā ir salīdzinoši vienaldzīgi, bet palīdzēt cilvēkiem sagaidīt savās ģimenēs ilgi gaidītos bērniņus.

Dr. Zane Vītiņa

Par Taureņa efektu – no 2013. gada, tātad jau trešo gadu mēs sadarbībā ar šo biedrību, ar veikalu tīklu ELVI un diezgan daudz vēl citiem sponsoriem, tajā skaitā arī ar privātajiem ziedotājiem, organizējam kampaņu, kas paralēli valsts apmaksātajai medicīniskajai apaugļošanai apmaksā medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus.

Ir ļoti daudz pāru, kuri šobrīd stāv rindā un tajā ir arī tādi pāri, kuri, piemēram, ir gatavi būt par vecākiem jau deviņus gadus un daļa no viņiem procesus jau ir uzsākuši saviem spēkiem, bet daļa gaida savu vienīgo izdevību, kas ir šis valsts finansējums, kurā ir iespēja palīdzēt sievietēm līdz 37 gadu vecumam (ieskaitot), apmaksājot praktiski visu, bet varbūt vairs ne to, kas šobrīd tiek uzskatīts par visefektīvākajām metodēm.  Valsts nauda šai palīdzībai tika iedalīta 2013. gadā – praktiski vienlaicīgi sākot projektu ar Taureņa efekta biedrības projektu, bet tā bija balstīta uz to, kas tajā brīdī bija visaktuālākās nepieciešamības, bet šobrīd jau ārstniecības iespējas un medicīna šajā jomā ir gājusi ārkārtīgi straujiem soļiem uz priekšu un ir pierādītas daudz efektīvākas metodes, nekā tiek apmaksāts valsts programmā. Ja kāds pāris vēlas izmantot efektīgākas metodes, tad viņiem dažās pozīcijās var nākties piemaksāt arī kaut ko klāt, turpretim Taureņa efekts apmaksā pilnīgi visu, izvērtējot konkrētā pāra nepieciešamības. Respektīvi, cik pa gadu tiek savākta nauda, tik arī konkrētiem ģimenēm tiek segta attiecīgi nepieciešamā ārstēšana.

Mums vienkārši šķita, ka tie 37 gadi mūsdienās tomēr ir diezgan zems slieksnis, jo šobrīd nenoliedzami populācija iet uz to, ka bērniņus ieņem vēlāk. Jā, protams, statistiski grūtniecība vislabāk iestājas līdz 35-38 gadu vecumam, tomēr mūsu pacientu vidū ir ārkārtīgi daudz cilvēku līdz 40 un vairāk gadu vecumam. Jāatzīst, ka vecākiem pacientiem naudas jautājums bieži vien ir nedaudz otršķirīgs, tomēr 40 gadu slieksnis vēl būtu pilnīgi piemērots un pieņemams bērnu radīšanai, turklāt mūsu klīnikas statistika pierāda, ka arī virs 40 gadu vecuma grūtniecības iestāšanās iespēja ir ļoti, ļoti augsta. Tieši šī iemesla dēļ mēs pāris gadus atpakaļ meklējām, uzrunājām un veiksmīgi satikāmies ar Taureņa efekta biedrības organizētājiem, apmainījāmies ar savām idejām un tā arī radās ideja organizēt finansiālu palīdzības iespēju paralēli valsts piedāvātajai programmai. Protams, pagaidām mēs nespējam sasniegt valsts finansējuma līmeni, bet ir izloze un cilvēkiem ir iespēja tikt pie pilnībā apmaksāta pakalpojumu klāsta, ieskaitot pat analīzes. Valsts programmā lielākā daļa analīžu netiek apmaksātas un pacientiem par tām ir jāmaksā pašiem.

P.R.: Kas vispār ir “neauglība” un ko tas nozīmē?

Dr. Z.V.: Neauglība ir grūtniecības neiestāšanās viena gada laikā, bet ir liela tendence šo vārdu glorificēt un uzskatīt, kā spriedumu, nevis kā diagnozi. Piemēram, kā iesnas, kas arī ir vienkārši diagnoze, kas ir jāārstē un ir ārstējama. 99% no mūsu neauglīgajiem pacientiem, ārstēšanas rezultātā,  grūtniecība iestājas un tas vien jau pierāda to, ka neauglība nav nekāds zīmogs mūža garumā. Vārds „neauglība” vienkārši mūsu izpratnē ir ļoti sāpīgs un nepatīkams vārds, jo ir apaudzēts ar stereotipiem un mūsu tendence šo vārdu ir uztvert, kā nelabojamu spriedumu, kaut arī tas tā nav.

P.R.: Cik tomēr procentuāli bieži šī diagnoze „neauglība” ir galēja un nelabojama?

Dr. Z.V.: Vienmēr ir jāskatās diagnozes kopskatā un jāsaprot iemesli, kāpēc ir iestājusies neauglība un katru no šiem „kāpēc” ārstē citādāk. Protams, ka medicīnā tādas situācijas vispār ir sastopamas, piemēram, ja vīra spermā nav absolūti neviena spermatozoīda. Tā arī mēdz būt un tad tiek veikta punktēšana, kuras rezultātā tāpat visbiežāk tiek atrasti pāris dzīvotspējīgi spermatozoīdi, kā rezultātā grūtniecība atkal jau ir iespējama un jau pēc kāda laika diagnoze „neauglība” vairs nav aktuāla, jo sapnis par bērniņu ir piepildīts, bet pašos pamatos šis vīrietis dabīgā ceļā sievieti nevar apaugļot.

Vēlos piebilst, ka visās Eiropas vadlīnijās ir norādīts, ja grūtniecība neiestājas pus gadu sievietēm, kuras ir vecākas par 36 gadiem, tad ir vēlams pie daktera doties jau laicīgi un sākt pētīt, lai lēnā garā noskaidrotu, kāpēc grūtniecības iestāšanās kavējas. Protams, nereti iemesli ir neskaidri un psiholoģiska rakstura. Tad attiecīgi viens no risinājumiem ir vienkārši turpināt gaidīt grūtniecības iestāšanos, bet ja tomēr grūtniecība neiestājas pilna gada laikā, tad, cik tad nu ilgi gaidīsi, ja Tu un Tava ģimene jau sen ir gatava bērniem? Būtībā beigās viens no biežākajiem risinājumiem ir medicīniskā apaugļošana.

P.R.: Esmu dzirdējusi diezgan daudz arī tādus gadījumus, kad pirmais mazulis ģimenē ir pieteicies ātri un veiksmīgi, bet cenšoties ieņemt otru mazuli, viņš kavējas un nekas nesanāk? Vai arī šādā kontekstā var runāt par diagnozi „neauglība” un kāpēc tā notiek?

Dr. Z.V.: Ir gan tādas, gan otrādas situācijas, kad, piemēram, pirmais mazulis ir nācis ar ilgu cīņu un medicīnisko apaugļošanu, bet otrais piesakās pats, ātri un pavisam viegli. Tas, ka cilvēkiem jau ir bērni, nenozīmē, ka viņu veselības stāvoklis nevar mainīties un tas, ka viens vai vairāki bērni jau ir, nenozīmē, ka arī nākamie bērni nāks tik pat viegli. Tas ir mīts uzskatīt, ka neauglība nevar piemeklēt arī vēlāk. Piemēram, vīrietis ir traumējis sēkliniekus, kā rezultātā spermas kvalitāte ir kļuvusi apšaubāma, piemēram ir pārslimota kāda slimība, vai pat dzemdību laikā ar pirmajiem bērniem var mainīties sievietes organisma īpatnības. Nemaz jau nerunājot par situācijām, kad pēc dzemdībām dzemdē ir palicis kāds placentas gabaliņš, kā rezultātā ir radusies infekcija vai iekaisums, dažādu iemeslu dēļ var noslēgties olvadi un galu galā ir iespējamas hormonālās izmaiņas. Iemesli var būt ļoti dažādi, bet galu galā diagnoze „neauglība” nekādā gadījumā nav attiecināma tikai uz pirmajiem bērniem. Ar cilvēkiem jau ir tā, ka mēs nekad nezinām, kas mums katru dienu var pievienoties, kaut vai tās pašas vairogdziedzera pataloģijas, ko pašā sākumā var neizjust vispār un tās ir iespējams konstatēt tikai ar analīžu palīdzību. Samazinātas vairogdziedzera funkcijas arī var bloķēt ovulācijas, ovulācijas bloķēšanas rezultātā dzemdes iekšējā slānī var izveidoties veidojums, kuru var izņemt, vairogdziedzeri var sakārtot un grūtniecība būs, bet ir jāaiziet pie ārsta, lai viņš šo problēmu var konstatēt un risināt.

Protams, nevar noliegt arī to, ka cilvēks kļūst vecāks, vecumam var pievienoties blakus saslimšanas, jo sevišķi sievietēm tas bieži vien notiek ātrāk, kā vīriešiem. Sievietēm ap 40 gadu vecumu ir raksturīgi, ka ovulācijas kļūst retākas un mazāk kvalitatīvas, progesterona trūkuma ietekmē var izveidoties dažādi veidojumi dzemdes dobumā, tādējādi padarot dzemdes iekšējo slāni neveselāku un tad ir nepieciešama papildus ārstēšana.

P.R.: Vai Latvijā ir veikti kaut kādi pētījumi par to, kāda ir vidējā neauglības statistika?

Dr. Z.V.: Diemžēl šādas statistikas pagaidām nav. Tieši šobrīd Veselības Ministrijā un profilaktiskās kontroles centrā ir izveidota darba grupa, kas strādā pie tā, lai beidzot tiktu izveidots šāds pētījums un reģistrs, bet pagaidām statistika nav apkopota.

P.R.: Kā tiek izvēlēti pāri, kuriem pienākas šīs apmaksātās ārstniecības iespējas? Vai tas viss notiek rindas kārtībā, jeb tas notiek kā citādi?

Dr. Z.V.: Valsts apmaksātajā programmā tas viss notiek rindas kārtībā, lai gan jāatdzīst, ka nereti, cilvēciskā faktora vadīti, piemēram, tos kuriem ir pēdējais gads, lai veiktu ārstēšanu, palaiž rindā pa priekšu, bet šo praksi esam sākuši piekopt tikai šogad. Iepriekšējos gados tā nedarījām, bet vienkārši žēl tās ģimenes, kurām papīru dēļ var nākties palaist garām savu pēdējo iespēju iegūt finansējumu.

P.R.: Kādi ir visbiežāk sastopamie mīti par neauglību? Mēs jau runājām par atkārtotās grūtniecības un neauglības mītu, bet kas vēl ir tie biežāk dzirdamie viedokļi, kuri tomēr neatbilst patiesībai?

Dr. Z.V.: Vēl joprojām bieži sastopams mīts ir par to, ka tikai sieviete var būt neauglīga. Jāpiebilst, ka šis uzskats atkarīgs no inteliģences līmeņa, bet diemžēl nereti vēl joprojām nākas saskarties ar šo maldīgo uzskatu. Es gan bieži esmu ievērojusi arī to, ka sieviete domā, ka vīrietis noteikti tā domā. Bieži vien vīrietis pats to nemaz skaļi nav teicis un pārsvarā vīrieši ir ļoti atbalstoši un arī viņi ļoti vēlas bērnus, līdz ar to arī viņi ir gatavi darīt visu. Tajā skaitā arī nodot spermas analīzi, ja tāda ir nepieciešama, piemēram, nevis uzskata, ka tas kaut kādā veidā lauzīs viņa vīrietību.

P.R.: Tātad bieži vien sanāk tā, ka tos stereotipus par šo visu situāciju radam mēs pašas sievietes? Tajā skaitā arī izdomājam savu vīriešu uzskatus par bērnu ieņemšanas tēmām?

Dr. Z.V.: Jā. Tā sanāk. Vēl viens liels mīts jau pašos pamatos ir par terminiem „mākslīgā” un „medicīniskā” apaugļošana. Tas būtībā ir ļoti neveiksmīgs tulkojums, kas daudziem mūsu pacientiem rada emocionālus blokus neizvēlēties šo ārstēšanas metodi, kas ir rutīnas metode visā pasaulē jau no 1978. Gada, kas gluži vienkārši palīdz ģimenē ienākt bērniņam. Tur principā nav nekā mākslīga, tas vienkārši nenotiek dzimumakta laikā, bet gan citādā ceļā, bet cilvēki ir laimīgi, jo viņi ir kļuvuši par vecākiem saviem ilgi gaidītajiem bērniem. Turklāt šie bērniņi vienmēr ir ļoti gribēti un gaidīti.

P.R.: Kādas ir medicīniskās apaugļošanas iespējas un varianti? Cik dzirdēts, tie tomēr ir dažādi veidi, nevis tas ir viens vienīgs formāts, kas tiek piemērots visiem pāriem.

Dr. Z.V.: Viens ir spermas ievadīšana sievietes organismā apejot dzemdes kaklu, ko sauc par intrauterīnu insemināciju, bet šai metodei ir ļoti vājš veiksmes procents, salīdzinoši ar dzimumaktu. Ja dzimumakta laikā grūtniecība var iestāties 8.3%, tad šajā gadījumā tikai 12%, tātad iespējamība, ka kaut kas uzlabosies ir salīdzinoši neliela. Tas der cilvēkiem, kuriem vienkārši nav spermas, pāriem, kuriem ir azospermija, retrogrāda ejakulācija, sievietēm, kuras vēlas tikt pie bērniņa bez konkrēta vīrieša palīdzības, bet, ja ir kāda medicīniska rakstura problēma, tad šo metodi visbiežāk tomēr neizvēlas.

Tad ir medicīniska apaugļošana, kuras laikā tiek stimulētas sievietes olšūnas un pēc tam savienotas kopā ar spermatozoīdiem. Notiek dabīga apauļošanās ārpus ķermeņa. Šī metode tiek izmantota, ja ir viegla spermas pataloģija, ja iztrūkst kvalitatīvi olvadi, ir smaga 3.vai 4.pakāpes endometrioze, vai ir neskaidra neauglība. Un, ir metode, kas izmantojama, ja spermas kvalitāte ir slikta, tāda, kas pati par sevi nespēj apaugļot vai arī stimulācijas laikā varam dabūt tikai divas, trīs olšūnas. Šajā metodē viskvalitatīvāko spermatozoīdu ievietojam olšūnā. Abu pēdējo metožu gadījumā nākamajā dienā tiek novērtēts, vai ir novērojamas apaugļošanās pazīmes, vai nav, jo tas, ka ir veikta procedūra, nenodrošina, ka apaugļošanās pazīmes būs. Ja šīs pazīmes ir, tad jau tiek audzēts embrijs. Apaugļotos embrijus otrajā, trešajā vai piektajā dienā ievada atpakaļ sievietes organismā.

P.R.: Kā ir ar metodēm, kurās tiek izslēgti dažādi riski, piemēram, Ārpusdzemdes Grūtniecība? Vai tādas eksistē?

Dr. Z.V.: Diemžēl nē. Jo arī tad, ja embrijs tiek ievietots dzemdes dobumā vislabākajā tam pozīcijā un vietā, dzemdes iekšējais slānis šo pūslīti virza, kur viņš vēlas un pastāv arī iespēja, ka šo embriju sievietes organisms pats aizvirza ārpus dzemdes, tādējādi radot ārpusdzemdes grūtniecības iespēju. Diemžēl nav tādas metodes, kas pilnībā izslēgtu šo iespējamību, jo īpaši, ja ir izmainīti olvadi un ļoti bieži šādus izmainītus olvadus, ārstniecības rezultātā izoperē, lai samazinātu dažādus riskus. Viens no riskiem ir ne vien spontānais aborts, bet arī priekšlaicīgas dzemdības, kas, protams, ir viens no lielākajiem riskiem vispār jebkurā grūtniecībā.

P.R.: Nedaudz atgriežoties pie mītiem, man gribas nedaudz vēlreiz parunāt par atšķirību starp Mākslīgā un Medicīniskā apaugļošana? Kāpēc tomēr cilvēki ir ieraduši lietot šo vārdu – „mākslīgs”?

Dr. Z.V.: Laikam lielākā problēma ar šo terminu ir tāda, ka cilvēki ir pieraduši nosodīt visu, kas ir mākslīgs un līdz ar to cilvēki, kuri izmanto medicīnisko apaugļošanu par to kautrējas runāt.

P.R.: Arī es esmu pamanījusi, ka šīs ir viens no tematiem, par kuriem cilvēki izvairās runāt un, ja kāds to dara, tad visbiežāk to dara anonīmi…

Dr. Z.V.:  Jā, tas droši vien arī ir saistīts ar sabiedrības vispārināto attieksmi, kas liek uzskatīt, ja bērns nepiesakās klasiskā veidā, tātad tu, kā cilvēks, neesi kvalitatīvs, kaut gan tas ir ļoti aplami. Tas ir pierādīts, ja cilvēkam ir vajadzība pēc sava bērna, tad šī vajadzība patiesībā ir tik pat liela, kā vajadzība ēst un elpot, lai dzīvotu. Ļoti mazs procents cilvēku ir tādi, kuri bērnus nevēlas vispār, vienkārši jāsaprot, ka ir daudz vieglāk stāstīt stāstu apkārtējiem par to, ka viņi nevēlas bērnus, lai pasargātu sevi no sāpēm un liekiem apkārtējo jautājumiem.

P.R.: Jo sabiedrībā nereti ir dzirdēts slavenais jautājums jaunām un mazāk jaunām ģimenēm – kad tad beidzot jums būs bērni?

Dr. Z.V.: Tas ir viens no klasiskajiem jautājumiem. Kā arī šo jautājumu mēdz papildināt ar uzskaitījumu, ka tam taču jau piedzima un tam arī, un šim arī un cilvēkiem, kuriem grūtniecība ilgstoši neiestājas, tas ir vienkārši ļoti, ļoti sāpīgi.

Vēl papildinot mītu sarakstu tomēr jāsaka, ka sēdēšana ar pliku dibenu uz akmens nevar radīt neauglību, kaut bieži mūs vecmāmiņas ar to biedē, kā arī ļoti izplatīts mīts ir par hlamīdijām, kas aizaudzē ciet olvadus, ka tās var dabūt, piemēram, baseinā, nu tā tas nav, hlamīdijas tomēr var iegūt tikai seksuāli transmisīvā ceļā.

P.R.: Kas būtu tie pirmie soļi, kas jāveic pārim, kuru ir sākusi satraukt nespēšana palikt stāvoklī?

Dr. Z.V.: Pirmkārt, sievietei, protams, ir jādodas pie sava ginekologa un ginekologs nozīmēs analīzes. Hormonālās analīzes, tajā skaitā analīzes, kas liecina par virsnieru, olnīcu, hipofīzes darbību, seksuāli transmisīvo slimību analīzes un veiks visus nepieciešamos izmeklējumus.

P.R.: Kā pacients tomēr var zināt, ka ārsts patiešām ir nosūtījis uz visām nepieciešamajām analīzēm, jo man diemžēl ir nācies dzirdēt tik daudz stāstus no tuviem cilvēkiem, ka ārstus maina vienu pēc otra un lielākā daļa pat neveic vispār nekādus izmeklējumus, bet tikai atkārto slaveno frāzi „viss ir galvā, mēģiniet vēl”? Līdz beidzot pāris tomēr nolemj vērsties neauglības ārstēšanas klīnikā. Kā var pārliecināties, ka uzraugošie ārsti ārpus specializētajām klīnikām ir gana ieinteresēti risināt neauglības problēmu?

Dr. Z.V.: No sākuma noteikti vēlos vēl piebilst, ka nepietiek tikai ar to, ka tiek izmeklēta sieviete. Izmeklējumi noteikti jāveic arī vīrietim un visbiežākais variants ir sākt ar spermogrammas analīžu nodošanu, ko bieži vien neliek veikt. To ir ieteicams darīt pat tad, ja tieši sievietei ir atklātas veselības problēmas, kas kavē grūtniecības iestāšanos, jo arī vīrieša spermogramma var uzrādīt, ka ir nepieciešama ārstēšana abiem partneriem, turklāt šāds scenārijs, kad atklājas, ka veselības problēma ir abos partneros, ir ļoti bieži sastopams.

Bet atbildot uz jautājumu… nekā. Diemžēl pacients to nevar zināt nekā. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc no šī gada sākuma mūsu klīnika ir saņēmusi tiesības, kas ļauj mums braukt par visu Latviju un apmācīt kolēģus tieši šajos jautājumos, kas skar neauglības ārstēšanu. Protams, ka šo papildus informāciju un apmācību saņem tikai tie ārsti, kuri apmeklē šos seminārus un problēma ar informācijas trūkumu pastāv ne tikai reģionos, bet arī Rīgā.

Vienīgais, ko es varu ieteikt ir uzticēties savai intuīcijai un klausīt savām sajūtām, ja tās ilgāku laiku uzstāj, ka problēma vēl joprojām nav pietuvojusies nekādam atrisinājumam, un mainīt ārstu vai pat uzreiz doties uz specializēto klīniku, kurā tomēr ir skaidri zināms, ka ārstu ikdiena un pamatmērķis ir neauglības problēmu risināšana. Tāpēc arī mēs rīkojam šos seminārus ārstiem, jo, piemēram, pie mums klīnikā nonāk pāris, kurš jau deviņus gadus nespēj klasiskā veidā tikt pie mazuļa, ir nomainīti neskaitāmi ārsti, bet rezultāta, kā nav, tā nav un teikšu godīgi – apskrienas sirds par to, ka cilvēks ir praktiski „marinēts” visu šo laiku. Cilvēks jau ir sasniedzi 41 gada vecuma un analīzes nu jau uzrāda, ka savs bērniņš diemžēl vairs nevar būt. Tas ir vienkārši skumji, jo ir skaidrs, ka vismaz pirms pieciem gadiem situācija vēl būtu labojama. Tā neapšaubāmi ir mūsu ārstu atbildība laicīgi pašam priekš sevis atzīties, ka es netieku galā ar konkrēto situāciju un man šis pacients ir jānosūta pie citiem ārstiem, bet tas ne vienmēr tā notiek.

P.R.: Kādas ir aptuveni vidējās izmaksas medicīniskās apaugļošanas procedūrām?

Dr. Z.V.: Izmaksas ir ļoti individuālas, bet, piemēram, lai nonāktu līdz diagnozes konstatēšanai, tie var būt līdz aptuveni 200 EUR analīžu veikšanai. Ja ārstniecībai ir nepieciešama operācija, tad atkal jāskatās, kādas ir pacienta iespējas vai tiek nolemts operēties privātklīnikā vai valsts klīnikā, kas atkal jau ir atkarīgs no tā, kāda tieši operācija ir nepieciešama. Ja jau esam nonākuši līdz medicīniskās apaugļošanas nepieciešamībai, tad, piemēram, inseminācija maksā aptuveni 250 EUR, bet, kā jau minēju iepriekš, es šo metodi visbiežāk nerekomendēju pāriem, kuri dzīvo regulāru dzimumdzīvi, bet grūtniecība neiestājas. IVF maksā 1020 EUR, ICSI metode maksā 1320 EUR, kā arī jārēķina klāt medikamenti, kas var izmaksāt cenu robežās no 500 līdz 2000 EUR. Principā summas var variēt no simtiem līdz tūkstošiem un tas ir stipri individuāli, bet jo vecāks ir pāris, jo tomēr dārgāki šie procesi kļūst, jo arī medicīniskā iejaukšanās ir nepieciešama spēcīgāka. Cenu, protams, tā nemaz nevar līdz galam paredzēt.

P.R.: Kādi ir galvenie un visbiežāk sastopamie medicīniskās apaugļošanas riski?

Dr. Z.V.: Jaunai sievietei, kurai, piemēram, ir neregulāras mēnešreizes un ir uzstādīta diagnoze policistisko olnīcu sindroms ir raksturīgi tas, ka stimulācijas laikā rodas ļoti daudz olšūnas un tad var rasties olnīcu hiperstimulācijas sindroms, kas raksturojams ar šķidruma izvadi trešajā telpā, respektīvi, vēdera dobumā, pat plaušās vai perikardā, kas jau ir dzīvībai bīstams process, jo veidojas palielināta asins recēšana, bet to mēs jau laicīgi zinām un tādā situācija netiek ievadīts embrijs, bet gan tiek nomierināts un sakārtots sievietes organisms un embrijs tiek ievadīts nākamajā ciklā.

Ir sastopami arī vēlīnie hiperstimulācijas sindromi, kas ir ļoti reti, bet rit ilgāk un smagāk. Tie parasti iestājas aptuveni desmit dienas pēc procedūras, kā tādas un to īsti nav iespējams paredzēt. Tās ir situācijas, kad simptomi visbiežāk izpaužas, kad grūtniecība jau ir iestājusies.

Vēl pastāv risks, punktējot olnīcas, traumēt lielos asinsvadus, bet praktiski Latvijā neesmu dzirdējusi, ka šādas situācijas būtu notikušas, tomēr teorētiski tas ir iespējams.

Protams, pastāv dažādi infekciju riski mazā iegurņa orgānos, bet tāpēc arī mēs veicam visas iespējamās analīzes uz seksuāli transmisīvajām saslimšanām pirms procedūru veikšanas, lai neradītu šo infekcijas risku uz vēdera dobumu.

Par vislielāko risku tiek uzskatīta daudzaugļu grūtniecība, jo neskatoties uz to, kā šāda grūtniecība ir iestājusies, tā tomēr vienmēr ir lielu risku grūtniecība, jo tā rada gan sievietei, gan bērniem lielus draudus. Viens no draudiem ir priekšlaicīgas dzemdības. Dvīņus pārsvarā izdodas iznēsāt līdz dzīvotspējīgiem un veseliem bērniņiem, bet ar trīņiem un vairāk diemžēl statistika ir citādāka. Cilvēki ne vienmēr apzinās faktu, ka tā vien ir ne vien dubulta vai vairākkārtēja laime, bet paralēli tas ir arī lielāks risks un attiecīgi grūtniecība ir daudz stingrāk jāuzmana un jākontrolē, jo bērna veselība ir tieši proporcionāli atkarīga no tā, kādā grūtniecības termiņā – cik ļoti priekšlaikus, viņš ir dzimis. Vēl daudzaugļu grūtniecībā ir paaugstināts risks, ka sievietei var būt placentas atslāņošanās, kā rezultātā ir liela asiņošana, preeklampsijas risks, ar asinsspiedienu saistīti riski, gestācijas cukura diabēta risks, ko nu jau biežāk un ātrāk konstatē, jo šī pārbaude tagad ir obligāta.

P.R.: Runājot par gestācijas cukura diabētu, kas tas īsti ir un ko tas var nodarīt grūtniecei un mazulim, jo šo terminu grūtnieču vidū dzirdu pieminam aizvien biežāk. Kā arī vai gestācijas cukura diabēts var būt tikai grūtniecēm ar paaugstinātu lieko svaru, kā visbiežāk tiek uzskatīts?

Dr. Z.V.: Risks ir abiem, gan mammai, gan mazulim, bet visvairāk apdraud tieši bērnu. Lai bērns pārstrādātu glikozes līmeni asinīs, ko viņš saņem caur placentu, viņš izsviež ārkārtīgi lielu insulīna devu un paralēli patērē šo saņemto glikozi. Bērns attiecīgi pieņemas pārmērīgi svarā, no šī pārmērīgā svara trūkuma bērns var sākt ciest skābekļa badu jau dzemdē, jo pat bēbīšiem apaļums ne vienmēr ir veselīgs. Gestācijas cukura diabēta gadījumā arī ūdeņi ir daudz vairāk, kā nepieciešams un placenta, cīnoties ar šo lieko cukura daudzumu, ievērojami sabiezē. Pie konstatēta diabēta grūtniecība ir jāuzmana daudz striktāk, biežāk un ātrāk jāsāk mērīt bērna sirdstoņi, jākontrolē, kā mazulis dzemdē jūtas, lai saprastu, cik ilgi dzemdes vide viņam nāk par labu un ir reāla iespējamība, ka sastopoties ar šo diagnozi, sievietei var nākties veikt steidzamu ķeizargriezienu. Protams, ir situācijas, kad mazulis arī var aiziet bojā, bet te ir jārunā par ļoti retiem gadījumiem, kas saistīti tieši ar gestācijas cukura diabētu. Smagākos gadījumos grūtniecei var nākties lietot arī insulīnu.

Kā jau minēju šīs diagnozes pārbaudīšana tagad ir obligāta, jo vēl nesen Latvijas grūtnieces bija ļoti labās pozīcijās ar savu reto saslimšanas statistiku, tomēr tiklīdz šo pārbaudi ieviesa, kā obligātu, tā atklājās, ka tā kopaina nemaz tik rožaina nav un mūsu grūtnieces nemaz tik veselas nav un gestācijas cukura diabēts ir sastopams daudz biežāk, kā iepriekš tika domāts.

Par lieko svaru. Jā, protams, ka liekais svars paaugstina risku, bet tas nebūt nenozīmē to, ka tā ir tikai apaļīgo sieviešu problēma. Manu pacientu vidū diemžēl grūtniecības laikā ar gestācijas cukura diabētu saslimst ļoti slaidas sievietes, kurām nav pat aizdomas, ka viņu šī kaite varētu skart pat attāli. Pirms pārbaude kļuva par obligātu, šādu sievieti mēs pat nepārbaudītu, bet ir pierādījies, ka tas ir nepieciešams, jo tā var kļūt par jebkuras sievietes problēmu.

P.R.: Vai gestācijas cukura diabēts, kas iegūts grūtniecības laikā, pēc dzemdībām pazūd un problēma atrisinās?

Dr. Z.V.: Visbiežāk jā, bet saglabājas liels risks turpmākajā dzīvē, pie nepareizas diētas un dzīvesveida, ar diabēta problēmu saskarties atkārtoti. Sievietēm, kurām tiek atklāta šī saslimšana, noteikti ir jādzemdē stacionārā un nekādā gadījumā, piemēram, mājdzemdībās, lai nodrošinātu, ka bērns saņem pastiprinātu medicīnisko aprūpi pēc dzemdībām.

P.R.: Jūs pieskārāties vienam no mūsdienu „karstajiem kartupeļiem” – mājdzemdībām. Kāds ir Jūsu, kā mediķa, viedoklis šajā jautājumā, pie noteikuma, ka grūtniecība norit teicami un bez sarežģījumiem un topošā māmiņa nolemj par labu mājdzemdībām?

Dr. Z.V.: Es, kā mediķis tomēr uzskatu, ka vecmātes, kuras pieņem mājdzemdības, līdz galam nenovērtē visus riskus un bērni diemžēl mirst. Arī man tuvu pazīstam cilvēku ģimenēs.

Es esmu ilgu laiku strādājusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā grūtnieču pataloģijas nodaļā un visi tie mājdzemdību gadījumi, kuri beidzas neveiksmīgi nonāk slimnīcā, līdz ar to bēdīgi slaveno bērnu mirstības statistiku uzņemas un veido slimnīca, jo mazuli nepaspēj glābt, tāpēc mājdzemdību statistika, kā tāda ir ļoti tīra un laba, bet diemžēl to tā nevar apgalvot, jo, ir daļa mazuļu, kurus varētu glābt, ja piedzimstot, viņi uzreiz būtu nonākuši intensīvajā aprūpē, nevis būtu iztērēts dārgais laiks transportēšanā uz stacionāru.

Man, kā ārstam, ārkārtīgi sāp sirds, kad tā notiek, jo sajūta ir tāda, it kā mēs atgrieztos 19. gadsimtā, bet realitāte ir tāda, ja nepieciešama palīdzība vienlaikus gan mātei, gan bērnam, tad viens cilvēks to fiziski nav spējīgs nodrošināt.

P.R.: Kas varētu būt tā alternatīva sievietēm, kuras nevēlas dzemdēt slimnīcā dēļ negatīvām un aukstām sajūtām pret slimnīcu, kā ideju, kā vietu, kur cilvēki brauc slimot, nevis laist pasaulē savus bērnus, klasiskā izpratne par slimnīcas sienām ļoti daudziem liek bailēs un riebumā sakost zobus, bet tas ir tieši pretējais, ko sievietei vajadzētu izjust un darīt dzemdību laikā?

Dr. Z.V.: Mūsdienās ir daudzas slimnīcas, kuras nodrošina ļoti pat mājīgus un patīkamus apstākļus un nemaz nav jājūtas, kā slimnīcas sienās. Alternatīva ir izvēlēties stacionārus, kuros apzināti tiek radīta māju atmosfēra. Es kā sieviete lieliski izprotu vēlmi pēc skaistām, harmoniskām un mājīgām dzemdībām, bet kā ārsts es tomēr to nekādi nespēju atbalstīt mājdzemdību formātā. Skaistas dzemdības ir pilnīgi iespējams realizēt arī stacionārā.

P.R.: Esmu dzirdējusi, ka daudzas sievietes nolemj par labu mājdzemdībām dēļ otras puses – šausmu stāstiem, kas dzirdēti par stacionāriem. Piemēram, tā pati nesen plaši un skaļi aprunātā spiešana uz vēdera, medicīnisko manipulāciju veikšana bez paskaidrošanas, dzemdību steidzināšana, negatīva un pat rupja attieksme no ārstiem, ja nav noslēgts dārgs dzemdību līgums ar kādu konkrētu speciālistu. Kā es varu būt droša, ka dodoties uz stacionāru, man tiks dota iespēja vismaz mēģināt piedzīvot izsapņoto dzemdību brīnumu?

Dr. Z.V.: Pirmām kārtām, pat ja tiek nolemts slēgt līgumu ar kādu konkrētu stacionāra vecmāti vai ārstu, izmaksas ir lētākas, kā slēdzot līgumu par mājdzemdībām. Otrkārt arī stacionāros, bez šaubām, strādā sirsnīgi un jauki cilvēki un viņi ieklausās sievietes lūgumā, kas saka, ka vēlas, lai viņai viss sanāk pašai un dabiski. Protams, ka ir arī sievietes, kuras pašas lūdz, lai personāls darītu visu, kas viņu spēkos, lai dzemdību gaita paātrinās un viss ātrāk beidzas, bet stacionāra ārsti ne vien ieklausās sievietē, bet arī izvērtē katru viņas lūgumu vai tas ir reāli izpildāms un neapdraud viņas vai mazuļa veselību un dzīvību. Tās vienmēr ir attiecības starp dzemdētāju un personālu. Protams, neko nav iespējams garantēt, bet cilvēki, kuri izvēlas darbu dzemdību stacionāros, to visbiežāk ir izvēlējušies darīt ne jau dēļ lielām algām vai kādiem citiem tamlīdzīgiem ieguvumiem, bet gan tāpēc, ka tas ir viņu sirdsdarbs. Tas darbs taču ir tik skaists, jo rezultāts ir bērna piedzimšana! Tas ir arī iemesls, kāpēc es personīgi ļoti ilgi nespēju pamest savu darbu slimnīcā, jo tā ir milzu laime katru reizi piedzīvot bērna piedzimšanu. Nereti var redzēt situāciju, kurā laimes asaras birst mammai, tēvam, vecmātei un ārstam, kuri ir pieņēmuši dzemdības.

Protams, ka es nevaru runāt visu ārstu vārdā un noteikti, ka cilvēki ir dažādi, tajā skaitā arī ārsti un vecmātes, bet tomēr vairums nav tādi, kuri dara šo darbu tikai darīšanas pēc.

P.R.: Kāds ir mūsdienu medicīniskais uzskats par dabīgām dzemdībām, ja iepriekš ir bijis viens vai vairāki ķeizargriezieni?

Dr. Z.V.: Pēc viena ķeizargrieziena visbiežāk dabīgas dzemdības ir iespējamas, bet, protams, katra situācija un grūtniece jāvērtē individuāli, jo pastāv iespēja, ka arī pēc viena ķeizargrieziena rēta nepieļauj dabiskas dzemdības, bet tas tomēr ir salīdzinoši reti. Pēc diviem ķeizariem dabīgās dzemdības arī ir iespējamas, bet jau daudz retāk. Katrā ziņā ir ļoti, ļoti jāizvērtē katra konkrētā situācija.

P.R.: Līdz šim brīdim mēs intervijas laikā vairāk runājām tieši par praktisko un medicīnisko pusi, bet neauglības un dažādu citu diagnožu kontekstā noteikti ir vērts runāt arī par emocionālo pusi, jo ir skaidrs, ka bērni ir ļoti emocionāls jautājums jebkurai ģimenei, neatkarīgi no tā vai ir bijusi iespēja palikt stāvokli tradicionālā veidā vai ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību. Kā jūs ieteiktu risināt sajūtu emocionālo plāksni laikā, kad ilgstoši nesanāk ieņemt bērniņu vai jātiek galā ar zaudētu grūtniecību, vai principā jārisina jebkāds emociju sakāpinājums saistībā ar bērniem un bērnu radīšanu?

Dr. Z.V.: Atkal jau jāsaka, ka katra situācija ir individuāla un katram pārim šie spēka avoti ir citi. Mēs to parasti ar pacientiem pārspriežam, bet es noteikti iesaku vērsties pie ārstiem psihoterapeitiem, ne tikai psihologiem, jo tādā gadījumā palīdzību būs iespējams saņemt visaugstākajā līmenī. Tomēr ne vienmēr tieši ārsts būs īstais risinājums, jo katram palīdzība un iedvesma ir jāsaņem tieši viņam vispiemērotākajā, ērtākajā un saprotamākajā veidā. Piemēram, es zinu virkni ļoti sirds gudru mācītāju, kuri ir palīdzējuši ģimenēm pārvarēt dažādas krīzes ar savu atbalstu. Daudzi pāri pārmērīgi ierokas darbos, bet to es nerekomendētu, jo tā pamatā ir problēmas sublimācija vai norakšana un neko ilgtermiņā nerisina, gluži pretēji, jo pat, ja prātam izdodas likt aizmirst par savām raizēm un problēmām, ķermenis visu tik un tā labi atceras un ignorējot problēmu, tā ar laiku kļūst tikai lielāka un spēcīgāka. Ķermenis šo ignorēšanu noteikti uztvers par signālu, ka viņam no tās jāatbrīvojas citādāk un tā visbiežāk rodas papildus kaites, kā piemēram kuņģa čūla, kāds polips vai mioma, vai jebkas cits. Vieni pievēršas garīgām lietām, citiem palīdz ārsti psihoterapeiti un kaut nav viena konkrēta un pareiza recepte visiem, tomēr skaidrs, ka novārtā šīs raizes un satraukumus atstāt nedrīkst.

P.R.: Skaidrs, ka nav vienas receptes visiem, bet kas, jūsuprāt, tomēr būtu galīgi greizs un nepareizs veids, kā risināt savas problēmas?

Dr. Z.V.: Ir jāļauj sev izsērot katra neveiksme un ir jāļauj kādam sev palīdzēt. „Es pats ar visu tikšu galā” dažreiz ir risinājums, bet ne vienmēr. Tas nereti noved pie tā, ka viens no partneriem kļūst tik ļoti atsvešināts no otra partnera, ka rodas problēmas jau pamata ģimenes struktūrā, kas sastāv no diviem cilvēkiem, kuri sākotnēji ir vēlējušies radīt kopā ģimeni. Šāda tipa problēmām ir tikai divi iznākumi – vai nu tās satuvina pāri, vai attālina un pat izšķir vienu no otra un vienmēr ir ļoti žēl, ka piepildās otrs scenārijs.

P.R.: Es personīgi piederu pie tās cilvēku grupas, kuri kļūst brīvi, atklāti runājot par savām raizēm un problēmām. Piemēram, mani lasītāji jau zina, ka novembra sākumā atklāti dalījos par savu pieredzi ar Ārpusdzemdes Grūtniecību, bet es arī to darīju ne vien savas brīvības dēļ, bet arī ar cerību, ka tas varētu palīdzēt līdzīgus pārdzīvojumus pārdzīvot citiem cilvēkiem…

Dr. Z.V.: Es kā sieviete arī esmu piedzīvojusi skarbus zaudējumus. Esmu zaudējusi grūtniecību gan Spontānā Aborta rezultātā, gan arī man pašai ir dzimuši bērniņi priekšlaicīgās dvīņu dzemdībās, kuri diemžēl mira, gan arī kopumā esmu ilgi gaidījusi savus bērnus. Tāpēc vien ticu, ka man ir iespēja uz dažādām pāru raizēm par neveiksmīgiem mēģinājumiem tikt pie bērniem, paskatīties dziļāk un daudz personīgāk. Kaut vai tāpēc, ka es pati no personīgās pieredzes varu droši apgalvot, ka šīs situācijas ir bezgala sāpīgas, bet tās nenogalina cilvēku un tām ir iespējams ar laiku tikt pāri. Protams, es nevaru iejusties katra cilvēka ādā, jo mēs visi esam tik dažādi, ka nav iespējams pilnība iekāpt cita cilvēka kurpēs.

Protams, ka katrs šāds zaudējums ir drausmīgas sēras un drausmīgas bēdas, kas ir pielīdzināmas dzemdību kontrakcijām, kas sākotnēji ir ārkārtīgi augstas, dziļas, sāpīgas un biežas, bet tad tās kļūst lēzenākas līdz beidzas pavisam un nāk pieņemšana, kas ļauj dzīvei turpināties. Pirms man pašai bija dzimuši miruši bērni dzemdībās, es uzskatīju, ka tādās situācijās dzīve beidzas, bet tagad varu apgalvot, ka nebeidzas gan. Turklāt ar laiku tā ir iespējama ļoti skaista, rožaina, bagātīga un kvalitatīva.

Tādā ziņā… jā. Es esmu bijusi tajā ierakumu pusē un es varu mēģināt izprast, bet man vienmēr jāatceras, ka ne jau vienmēr pāri nāk pie manis pēc psiholoģiskās izpratnes. Daudzi mani vienkārši izvēlas par savu ārstu dēļ tā, kāda es esmu profesionāli. Protams, ir cilvēki, kuri vēršas tieši pie manis, jo zina manu stāstu un pieredzi no citu cilvēku nostāstiem, bet galvenā motivācija ir gūt palīdzību, lai tiktu pie sava bērniņa. Es galu galā esmu ginekologs un tā arī ir mana primārā profesija. Emocionālo palīdzību es varu sniegt tikai blakus saviem pamata pienākumiem un uzdevumiem, nevis atsevišķi par samaksu, jo ar to nodarbojas attiecīgie speciālisti.

P.R.: Kā, jūsuprāt, visveiksmīgāk sadzīvot ar apkārtējo uzbāzīgajiem jautājumiem un komentāriem? Ir taču tās uzbāzīgās tantes, kuras mūžīgi neatstājas ar jautājumiem, kad tad nu pārim beidzot būs bērni un salīdzināšanu ar citiem pāriem, kuriem ja dzimst nākamie bērni, bet šai ģimenei vēl nav izdevies tikt pie sava pirmdzimtā un tamlīdzīgiem neapdomīgiem, dažreiz pat klaji neiejūtīgiem un rupjiem komentāriem.

Dr. Z.V.: Te atkal ieteikšu medicīnisko ārstēšanas terapiju apvienot arī ar psiholoģisko vai pat psihoterapeitisko palīdzību. Īpaši gadījumos, kad neauglības iemesli ir neskaidri un tos neizdodas noskaidrot pietiekami ātri. Mēs mūsu klīnikā vienmēr iesakām papildus speciālistus,  ja redzam, ka pārim tādi noderētu un būtu nepieciešami.

P.R.: Kas ir tas, ar ko tomēr jārēķinās vēršoties neauglības ārstēšanas iestādēs pēc palīdzības?

Dr. Z.V.: Ir jāsaprot, ka neauglības iemesli visbiežāk netiek atklāti uzreiz. Protams, gadās arī tā, bet visbiežāk paiet kāds laiks līdz diagnozes precizēšanai. Pirmkārt jārēķinās ar vizīti pie ginekologa, otrkārt jārēķinās ar izdevumiem par analīžu veikšanu, treškārt tā ir atkārtota analīze pie ginekologa un tad jau turpinājums ir atkarīgs ko konkrētās situācijas.

Nereti, protams, arī piepildās „viss ir galvā” scenārijs, kad pāris ir nolēmis veikt medicīnisko apaugļošanu vai adoptēt bērniņu, kas pilnībā novērš domas no „tikšanas pie bērna” tradicionālā veidā un tas ir tieši tas brīdis, kad mazulis pats piesakās un dabai ir izdevies ģimeni patīkami apmānīt. Jā, notiek arī tā.

P.R.: Man tomēr spītīgi gribas vēlreiz atgriezties pie trešās puses – apkārtējās sabiedrības un viņu līdzdalības pāra reproduktīvās sistēmas jautājumos. Es pat varu saderēt, ka gandrīz katrs no mums nepiedomājot, ir kādreiz kādai ģimenei pajautājis – kad tad nu viņiem būs bērni? Kā un vai vispār ir iespējams informēt, izglītot sabiedrību plašāk un vairāk? Kā arī pašam pārim Jūs ieteiktu reaģēt, lai šie jautājumi būtu mazāk sāpīgi?

Dr. Z.V.: Es ieteiktu nebaidīties atbildēt: „Ziniet, mēs pie tā strādājam!”, jo galu galā visgrūtākais būs tikt galā ar paša izdomātajiem stāstiem, mītiem, izdomājumiem. Atklātība ir brīvība. Atklātība atbrīvo arī ķermeni un dod iespēju grūtniecībai iestāties veiksmīgāk, noslēgtība tomēr bloķē šīs iespējas vairāk. Visbiežāk esot atklātiem, cilvēki tomēr sastopas nevis ar nežēlību vai ko tādu, bet gan ar sapratni.

Protams, galu galā tā nav citu cilvēku darīšana un, ja pārim ir diskomforts par to runāt, tad tā arī atklāti vajag pateikt. Nevajag izvairīties, runāt aplinkus – atklāti jāsaka, ka nav labs sarunas temats un nav vēlmes par šo runāt. Tieši tik vienkārši!

Diemžēl sabiedrību jau nevar pārmācīt un tā ir tāda sirds gudrība, empātija – vai nu tā ir, vai nu tās vienkārši nav. Es pat nezinu, kā mēs varam to ieaudzināt savos bērnos. Tikai caur runāšanu un pieredzi. Stāstot saviem bērniem, runājot ar viņiem un cerot uz to labāko.

P.R.: Kā jārīkojas pāriem, kuri vēlas iestāties vai nu valsts apmaksātajā rindā uz medicīnisko apaugļošanu, vai arī pieteikties Taureņa efekta programmas finansējumam?

Dr. Z.V.: Rindā var iestāties tikai caur reproduktīvajiem centriem, tātad ir jāizvēlas kāda no neauglības ārstēšanas klīnikām un jāvēršas tur, bet ne visām klīnikām ir sadarbība ar valsts apmaksāto programmu. To, vai klīnika sadarbojas ar valsti, var noskaidrot NVD mājaslapā.

Ja runājam par Taureņa efektu, tad reizi gadā notiek izloze un katru gadu no jauna tiek apkopoti jauni iesniegumi. Ir iespējams doties uz mūsu mājas lapu un iesniegt pieteikuma anketu. Visbiežāk tie ir mūsu klīnikas pacienti, kas to izmanto, bet tas nav viennozīmīgi. Līdz 30. oktobrim tiek gaidīti iesniegumi, tad tās tiek apkopotas un tad notiek izloze. No sākuma tiek saskaitīta saziedotā nauda un tad tiek attiecīgi saprasts, cik ģimenēm būs iespēja konkrētajā gadā palīdzēt. Tad notiek pasākums preses klātbūtnē, lai viss būtu godīgi un caurspīdīgi, kurā tiek izlozēts attiecīgais skaits no visiem pieteikumiem. Valsts programmā attiecīgi viss notiek striktā rindas kārtībā.

P.R.: Cik ģimenēm statistiski Taureņa efektam jau ir izdevies palīdzēt?

Dr. Z.V.: Pagājušogad, piemēram, tās bija ļoti daudzas ģimenes, jo izdevās izlozēt ģimenes, kurās medicīniskā iejaukšanās ir nepieciešama minimālāk, līdz ar to arī izmaksas ir mazākas, turpretī šogad tas skaits bija mazāks, jo lozē vairāk paveicās ģimenēm ar nopietnākām diagnozēm, kas liedz tikt pie bērniem.

P.R.: Kas ir tie aspekti, ko cilvēks pats var kontrolēt, lai uzlabotu savu vispārējo veselību un auglību?

Dr. Z.V.: Veselīgs dzīvesveids, svara kontrole, lietot šķidrumu pietiekamā daudzumā, izsargāties no seksuāli transmisīvajām slimībām, respektīvi izsargāties no seksa ar nepazīstamiem un nezināmiem partneriem bez prezervatīva. Ja rodas kādi simptomi, tad vienmēr laicīgi doties pie ārsta un tos risināt, lai nerastos nopietnas komplikācijas nākotnē. Tādi veidi, kā par sevi rūpēties ir ļoti daudz, bet vajag to tikai darīt.

P.R.: Kāds ir Jūsu galvenais ieteikums pāriem, kuriem nesanāk ilgstoši tikt pie sava mazuļa?

Dr. Z.V.: Galvenais ir atzīt, ka problēma pastāv un vajag vienkārši doties to risināt! Visticamāk tā arī ir atrisināma vienā vai citādā veidā. Galvenais nebāzt galvu smiltīs un būt drosmīgiem. Aptuveni puse neauglības gadījumu ir ārstējami bez medicīniskās apaugļošanas, bet galvenais ir pēc iespējas laicīgāk konstatēt iemeslus, kāpēc grūtniecība neiestājas.

Neauglība lielākajā daļā gadījumu nav neārstējama saslimšana, kā tas iespējams izklausās, bet ir laicīgi jāvēršas pie attiecīgajiem speciālistiem, lai varētu uzsākt problēmas risināšanu!

Interviju Paulas blogā vari izlasīt šeit.

Neauglības ārstēšanas kampaņu atbalsta vēl 2 partneri

Labdarības programmai, kuras ietvaros tiek vākti ziedojumi, lai sniegtu atbalstu Latvijas ģimenēm neauglības ārstēšanai, pievienojušies divi jauni partneri – “Mēness aptiekas” un SIA “Centrālā laboratorija”. Kampaņas galvenā atbalstītāja un idejas autore SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta: “Vienmēr ir patīkami, ka labs darbs spēj iedvesmot arī citus. Man ir prieks, ka 2016. gada nogalē kampaņas atbalsta tīklam pievienojās vēl divi labas gribas uzņēmumi ar gandrīz 200 jaunām ziedojumu vākšanas vietām – aptiekām un laboratorijām visā Latvijā.”

“Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ar sabiedrības atbalstu jau ir izdevies palīdzēt 25 ģimenēm, piedzimuši 6 mazuļi, bet vēl 2 ģimenes ir bērniņu gaidībās! Katra bērna piedzimšana ir brīnums, tāpēc ir liels gandarījums sniegt atbalstu vecākiem, kuri ļoti, ļoti gaida savu mazulīšu atnākšanu! Ceru, ka līdz ar jaunu partneru pievienošanos un sabiedrības līdzdalību, turpmāk varēsim atbalstīt vēl vairāk ģimeņu visā Latvijā!” priecājas L.Vārtukapteine.

“Mēness aptieku” mārketinga direktore Ligita Lūkina par aptieku iesaistīšanos šai projektā skaidro: “Lai gan statistika liecina, ka jaundzimušo skaits Latvijā ik gadus pamazām, bet pieaug, valsts demogrāfiskie rādītāji uz citu Eiropas Savienības valstu fona tomēr nav tie labākie. Tāpēc ļoti svarīgi ir pievērst vairāk uzmanības tām ģimenēm, kas ļoti vēlas bērniņu, bet nespēj pie tā tikt. Neauglība… Vēl salīdzinoši nesen šāda diagnoze šķita kā nepārsūdzams augstākās varas spriedums, bet nu jau tā vairs nav bezizeja. Gaismu tuneļa galā iededz gan valsts programma neauglības ārstēšanai, gan arī labas gribas uzņēmumi, kas ziedo finanšu resursus un darbu šīs valsts mēroga problēmas atrisināšanai. Aicinām palīdzības sniegšanā iesaistīties arī pircējus un “Mēness aptiekās” ziedot līdzekļus ģimenēm, tādejādi sniedzot iespēju tikt pie ilgi gaidītā bērniņa.  Novēlam, lai katra māmiņa un tētis, kas to no visas sirds vēlas, beidzot varētu tikt pie sava bērniņa un lolot to savai ģimenei un visai Latvijai par prieku!”

Arī SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa norāda: “SIA “Centrālā laboratorija” kolektīvs ļoti cer, ka varēsim palīdzēt vairākām Latvijas ģimenēm sagaidīt laimi maza cilvēciņa izskatā. Palīdzēt, ziedojot kaut vai dažus centus, ir tik vienkārši, bet kopā tas veido nenovērtējamu atbalstu ģimenēm, kas gaida un cer. Laboratorijai ir 46 filiāles visā Latvijā, darbojoties kopā ar veikaliem ELVI un citiem partneriem, akcijas rezultāts noteikti būs nozīmīgs!”

Neauglības ārstēšanas kampaņu Latvijas ģimeņu atbalstam norisinās jau ceturto gadu, to īsteno sabiedriska labuma organizācija “Taureņa efekts” sadarbībā ar nacionālo mazumtirdzniecības tīklu ELVI un klīniku EGV. Akcijai pievienojušies arī ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI, dzelzceļa starptautisko pasažieru pārvadātājs „L-Ekspresis”, AS VIRŠI-A degvielas uzpildes stacijas, lietotu preču mazumtirgotājs „KRISTĪNE-RR”, aptieku tīkls “Mēness aptiekas” un SIA “Centrālā laboratorija”. Papildu informācija par kampaņu atrodama mājaslapā: www.labudarot.lv.

5 iemesli, kāpēc nepiesakās bērniņš

Par grūtniecību esam pieraduši runāt pozitīvo. Gaidības, skaistas bildes, cerības un prieka pilni mirkļi. Taču ir vērtīgi padomāt arī par otru monētas pusi – iemesliem, kāpēc ilgi gaidītā grūtniecība var neiestāties. Jo, apzinot situāciju, pāris var saprast, kurā brīdī meklēt palīdzību, kurā brīdī –  uzmanīties, ja nākotnē tiek plānots bērns. Neauglības ārstēšanas kampaņa jau trešo gadu palīdz ģimenēm tikt pie ilgi gaidītā bērna. Lai veicinātu lielāku informētību, kampaņas ginekoloģe, Klīnikas EGV vadītāja Zane Vītiņa atklāj piecus biežākos iemeslus, kas traucē iestāties grūtniecībai.

Ieplānojam par vēlu

„Mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi atlikt bērna plānošanu uz vēlāku laiku,” – atzīst dr. Vītiņa. Sevišķi izteikti tas esot Skandināvijas valstīs – tur pirmais bērns bieži tiek ieplānots vēlāk par 35 gadiem. Kāpēc par to ir jāuztraucas? Sievietēm šajā vecumā bieži pievienojas saslimšanas, kas ietekmē grūtniecības iespējamību un norisi, piemēram, dzemdes mioma, adenomioze un citas. Ārste norāda –  novērojamas arī aptaukošanās problēmas un pieaug neveselīgas pārtikas patēriņš. Arī dzīvesveids kļūst mazkustīgāks, bet, par laimi, tiek novērota tendence šo problēmu risināt. Neveselīgs dzīvesveids un mazkustība ietekmē ne tikai sievieti – vīriešiem, savukārt, novēro samazinātu spermas kvalitāti. Tāpēc ir jāaizdomājas gan par laicīgu bērna plānošanu, gan par sava ķermeņa uzturēšanu labā formā.

Endometrioze

“Endometriozi varam saukt par šī gadsimta saslimšanu,” – stāsta dr. Vītiņa.  Tas ir stāvoklis, kad dzemdes iekšējais slānis – endometrijs – ieaug citos orgānos un rada imunoloģiskās reakcijas. Endometriozes dēļ rodas mazāk kvalitatīvas olšūnas un procesi, kas kavē apaugļošanos sievietes organismā. Aizdomas par endometriozi rodas, ja novēro šādus simptomus: sāpes vēdera lejas daļā pirms mēnešreizēm un pirmajās menstruālā cikla dienās, kā arī sāpes un nepatīkamas izjūtas mīlējoties. Endometrioze  skar 6 – 10% sieviešu. Ir ļoti svarīgi neignorēt šādus simptomus un laicīgi vērsties pie ārsta.

Seksuāli transmisīvās saslimšanas

Neārstētā STS padara olvadus necaurlaidīgus. Rodas mazā iegurņa iekaisuma slimība –  olvadi kļūst izplesti un tiek piepildīti ar šķidrumu. Ja olvadi ir bijuši izplesti, to spēja novirzīt apaugļotu olšūnu līdz dzemdei ir zudusi –  pat pēc caurlaidības atjaunošanas operatīvā ceļā. Tāpēc nedrīkst vieglprātīgi attiekties pret nedrošu dzimumdzīvi, īpaši tāpēc, ka daļai no sievietēm hlamidioze un gonoreja tiek izslimota bez simptomiem un saslimšanas nav iespējams laicīgi atpazīt. „Ja ir bijis nedrošs sekss, ir ļoti svarīgi nekautrēties aiziet pie ārsta. Ārsts nosūtīs uz visām pārbaudēm, kas ir nepieciešamas, lai laicīgi diagnosticētu STS,” – aicina dr. Vītiņa, piebilstot, ka šāda rīcība var aiztaupīt raizes par nespēju tikt pie bērna nākotnē.

Dzemdes patoloģijas

Grūtniecība nevar iestāties arī dzemdes patoloģiju dēļ. Dzemdes patoloģijas ir plašs jēdziens – tās var būt gan iedzimtas, gan tādas, kas sievietei rodas dzīves laikā. Starp otrajiem jāizceļ dzemdes polipi un miomas, kas atrodas tuvu dzemdes dobumam. Gan iedzimtu patoloģiju, piemēram, dzemdes starpsienu, gan iegūtu  patoloģiju ārstēšanā nepieciešama operatīva iejaukšanās. Tiklīdz dzemdes iekšējais slānis atveseļojas, tas spēj veiksmīgi uzņemt un noturēt sevī apaugļoto olšūnu. “Lai laikus konstatētu šādas patoloģijas, nepieciešams regulāri apmeklēt ginekologu,” aicina dr. Vītiņa, piebilstot, ka apmeklējums uzreiz pēc dzimumdzīves uzsākšanas ir īpaši svarīgs.

Hormonālais disbalanss

Hormonāla disbalansa dēļ sievietei tiek nobloķēta ovulācija. Problēma var rasties gan hipofīzes līmenī,  gan vairogdziedzera patoloģiju dēļ, gan olnīcu vai virsnieru patoloģiju dēļ, arī audzēju ietekmē. “Vēl viena mūsdienu problēma, kas var ietekmēt auglību, ir insulīna rezistence – galvenais 2. tipa diabēta attīstības izraisītājfaktors. Sievietēm, kas saskarās ar šo problēmu, nepieciešama medikamentoza palīdzība, bet jāveic izmaiņas arī ēdienkartē un dzīvesveidā,” – stāsta Z. Vītiņa

Neauglības ārstēšanās kampaņa norisinās jau trešo gadu. Tai var pieteikties Latvijā atzītā laulībā esošas ģimenes, ar nosacījumu, ka vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un sievietes vecums ir līdz 40 gadiem. Papildu informāciju par kampaņu var skatīt projekta mājaslapā: www.labudarot.lv.

Piedalīties kampaņā aicina biedrība „Taureņa efekts” sadarbībā ar mazumtirgotāju ELVI, Klīniku EGV,AS “Veselības centru apvienību”, mājsaimniecības lielveikalu „DOMO”, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdi „Hesburger”, veikalu-noliktavu ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI, degvielas uzpildes staciju tīklu AS VIRŠI-A, lietotu preču mazumtirgotāju „KRISTĪNE-RR” un SIA “A & H ALIANSE” (Gaļas Nams). Ziedot līdzekļus kampaņai iespējams visu kampaņas partneru tirdzniecības vietās, kā arī pa ziedojumu telefonu  – 90006282.

Neauglības ārstēšanai saziedoti jau vairāk nekā 15 000 eiro

Neauglības ārstēšanas kampaņai kopš šī gada janvāra ir pieteikušies 96 pāri. „Interese par kampaņu pieaug ar katru gadu. Visaktīvāk piesakās pāri no Rīgas rajona – esam saņēmuši 49 pieteikumus. Vēlmi tikt pie ilgi gaidītā bērniņa izrādīja arī 15 pāri no Vidzemes, 13 pāri no Zemgales un 10 pāri no Kurzemes. Viszemākā aktivitāte pagaidām ir Latgales iedzīvotājiem – ir saņemti 9 pieteikumi,” informē Klīnikas EGV direktore, ginekoloģe Zane Vītiņa. Neauglības ārstēšanas kampaņai kopš šī gada sākuma saziedoti jau 15 017 eiro.

Neauglības ārstēšanas kampaņai var pieteikties Latvijā atzītā laulībā esošas ģimenes, ar nosacījumu, ka vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un sievietes vecums ir līdz 40 gadiem. „Šogad mums ir rekordliels pieteikumu daudzums! Kampaņa tiek rīkota jau trešo gadu, un mums patiesi ir, ar ko lepoties – ir piedzimuši 6 bērniņi un vēl 2 sievietes ir bērna gaidībās,” informē Z. Vītiņa.

„Man ir liels prieks par to, ka spējam dāvāt cerības pāriem, kas nevar sagaidīt bērniņa ienākšanu ģimenē. Katrs, kas piedalās kampaņā, palīdz gan sabiedrībai kopumā, gan katrai ģimenei individuāli,” atzīst Jānis Priedītis, AS “VIRŠI-A” izpilddirektors.

Par iespējām ziedot var uzzināt projekta mājaslapā www.labudarot.lv.

Kampaņas rīkotāji aicina ikvienu Latvijas ģimeni, kura vēlas pretendēt uz bezmaksas medicīniskās apaugļošanas procedūru, pieteikties kampaņai, aizpildot veidlapu Klīnikas EGV mājaslapā: http://www.egv.lv/lv/about/campaign.php. Ģimeņu pieteikšanās atbalstam, lai pretendētu uz 2016. gada izlozi, norisinās līdz 31. oktobrim.

Atbalstīt Latvijas ģimenes aicina biedrība „Taureņa efekts” sadarbībā ar mazumtirgotāju ELVI, Klīniku EGV, AS “Veselības centru apvienību”, mājsaimniecības lielveikalu „DOMO”, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdi „Hesburger”, veikalu – noliktavu “ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI”, AS “VIRŠI-A”, lietotu preču mazumtirgotāju „KRISTĪNE-RR” un SIA ”A & H ALIANSE” (Gaļas Nams).

“JĀ” un “NĒ”, kas saglabās reproduktīvo veselību

Veselības aprūpes speciālistu pieredze rāda, ka pacienti mēdz neaizdomāties par savas reproduktīvās sistēmas veselību, jo ne vienmēr tūlītēji novēro cēloņu – seku sakarību starp sava dzīvesveida izvēli un auglību. Apziņa, ka pāra paradumi ir kaitējuši spējai ieņemt bērnu mēdz nākt tad, kad jau ir par vēlu. Ko darīt, lai nekaitētu savai auglībai? Ar padomiem dalās Neauglības ārstēšanas kampaņas ginekoloģe, Klīnikas EGV vadītāja Zane Vītiņa.

NĒ nedrošam seksam!

Seksuāli – transmisīvās saslimšanas jeb STS, ja tās nav laicīgi atpazītas un izārstētas, ir augsts riska faktors neauglībai nākotnē. Piemēram, neārstēta hlamīdiju infekcija 10-15% gadījumu  izraisa iegurņa iekaisuma slimību, kas padara sievietes olvadus necaurlaidīgus. Risku pastiprina fakts, ka daļai no sievietēm hlamidioze un gonoreja paiet bez simptomiem un saslimšanas nav iespējams laicīgi atpazīt. “Gadījumā, ja nav drošības par savu partneri, vienmēr ir jāizmanto prezervatīvs,” – uzsver dr. Vītiņa, papildinot, ka tikai barjeras tipa kontracepcija efektīvi pasargā no STS.

NĒ simptomu ignorēšanai!

Būtisks faktors neauglības profilaksei ir laicīga reproduktīvās sistēmas saslimšanu atpazīšana. “Simptomi, kam jāpievērš uzmanība, ir universāli gan sievietēm, gan vīrietim – tā ir nieze, dedzināšana,  netipiskās krāsas vai strutaini izdalījumi no dzimumorgāniem, krampjveida sāpes vēdera lejasdaļā, urinācijas traucējumi. Sievietēm trauksmes zvans ir mēnešreižu regularitātes izmaiņas, smērējoši asiņaini izdalījumi menstruālā cikla vidū vai netipiski sāpīgas mēnešreizes,” stāsta ginekoloģe.

NĒ neveselīgam uzturam un mazkustībai!

Sēdošs darbs, neaktīvs dzīvesveids, neveselīgs uzturs – tie visi ir riska faktori neauglībai. “Īpaši spilgti to var redzēt, ārstējot tālbraucējus, kas ir spiesti ilgstoši sēdēt bez iespējas izkustēties,” – pieredzē daļās  dr. Vītiņa. Liekais svars viennozīmīgi ir viens no neauglības iemesliem vīriešiem – tas samazina spermatozoīdu kvalitāti un veicina erekcijas problēmas. Liekā svara problēma vai pārāk zems ķermeņa svars skar arī sievietes auglību. Ja sievietei ir liekais svars, var pazust ovulācija. Problēma ir novēršama, samazinot svaru vismaz par 10%. Rezultātā pierādīts, ka ovulācijas iespējamība paaugstinās divas reizes. Savukārt vīriešiem, kas vingro vismaz 3 reizes nedēļā, uzlabojas spermas kvalitāte. Liela loma ir arī uzturam. Ir nepieciešams ik dienas papildināt savu uzturu ar augļiem, dārzeņiem un riekstiem, lai veicinātu adekvātu vitamīnu un minerālvielu padevi organismam.

JĀ laicīgi plānotai grūtniecībai!

Pētījumi rāda, ka sievietes auglību iespaido tāds faktors kā vecums. Ginekoloģe atzīst, ka iespēja ieņemt bērnu samazinās pēc 35 gadiem, bet īpaši strauji tas notiek pēc 40 gadu sasniegšanas, tāpēc ir vēlams plānot grūtniecību laicīgi. Sievietēm, kas vecākas par 40 gadiem bieži pievienojas citas saslimšanas, kas ietekmē grūtniecības iespējamību un norisi, piemēram dzemdes mioma, adenomioze un citas. Jo vēlāk iestājas grūtniecība, jo vairāk ir risku gan bērnam, gan mātei: bērnam palielinās hromosomu anomāliju risks, mātei pieaug grūtnieču diabēta un preeklampsijas risks.

JĀ smēķēšanas atmešanai!

Smēķējot, cilvēks uzņem aptuveni 4000 veselībai kaitīgu ķīmisko savienojumu. Neauglības risks smēķēšanas dēļ skar gan sievietes, gan vīriešus. Turklāt, īpaši izteikts risks netikt pie bērna ir tiem, kas pīpē vairāk par desmit cigaretēm dienā.  “Pašaprotami, ka pīpēt nav ieteicams nevienam un nekad. Taču, ja viens vai abi partneri ir smēķētāji, sievietei ir jāatmet smēķēšana uzreiz, kad viņa izvēlas ieņemt bērnu. Vīrietim ir jāatturas no smēķēšanas vismaz 72 dienas – tieši šāds laiks ir nepieciešams, lai atjaunotos cigarešu bojātie spermatozoīdi,” – stāsta dr. Vītiņa.

JĀ harmonijai ar sevi un ērtām drēbēm!

Ginekoloģe uzskata, ka ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību sava emocionālā stāvokļa komfortam. “Darbs pastāvīgā stresa apstākļos var būt iemesls, kāpēc centrālajā nervu sistēmā tiek nobloķēti procesi, kas rada normālu ovulāciju. Hronisks stress rada arī dzimumtieksmes mazināšanos gan vīriešiem, gan sievietēm. Jāaizdomājas arī par to stresu, ko neatbilstošas drēbes rada ķermenim: šauras, sintētiska materiāla bikses kaitē vīrieša auglībai. Pētījumi parāda, ka, ilgstoši nēsājot pārāk šauru veļu un bikses, spermas kvalitāte samazinās par 50%,” – stāsta Z. Vītiņa.

Neauglības ārstēšanās kampaņa norisinās jau trešo gadu ar vairāku uzņēmumu atbalstu. Tai var pieteikties Latvijā atzītā laulībā esošas ģimenes, ar nosacījumu, ka vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un sievietes vecums ir līdz 40 gadiem. Papildu informāciju par kampaņu var skatīt projekta mājaslapā: www.labudarot.lv.

Piedalīties kampaņā aicina biedrība „Taureņa efekts” sadarbībā ar mazumtirgotāju ELVI, Klīniku EGV,AS “Veselības centru apvienību”, mājsaimniecības lielveikalu „DOMO”, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdi „Hesburger”, veikalu-noliktavu ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI, degvielas uzpildes staciju tīklu AS VIRŠI-A, lietotu preču mazumtirgotāju „KRISTĪNE-RR” un SIA “A & H ALIANSE” (Gaļas Nams). Ziedot līdzekļus kampaņai iespējams visu kampaņas partneru tirdzniecības vietās, kā arī pa ziedojumu telefonu  – 90006282.

Neauglības ārstēšanas kampaņai šogad jau 66 pieteikumi, visaktīvāk piesakās rīdzinieki

Kopš šī gada sākuma neauglības ārstēšanas kampaņai, ko rīko biedrība „Taureņa efekts”, sadarbībā ar nacionālo mazumtirgotāju ELVI un Klīniku EGV, ir pieteikušies 66 pāri. „Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visaktīvāk piesākās rīdzinieki – ir saņemti 28 pieteikumi, savukārt vismazākais pieteikumu skaits pagaidām saņemts no Kurzemes – 7 pāri. Sieviešu, kas pieteicās neauglības ārstēšanai pagājušogad, vidējais vecums ir 34 gadi, tāda tendence varētu saglabāties arī šogad,” informē Klīnikas EGV direktore, ginekoloģe Zane Vītiņa. Neauglības ārstēšanas kampaņai šajā gadā ir saziedoti jau 10 603 eiro.

Neauglības ārstēšanās kampaņai var pieteikties Latvijā atzītā laulībā esošas ģimenes, ar nosacījumu, ka vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un sievietes vecums ir līdz 40 gadiem. Tiek paredzēts, ka šogad aktivitāte būs lielāka nekā iepriekšējā gadā, kad kampaņai pieteicās 75 pāri. „Pagaidām vislielāko aktivitāti izrāda rīdzinieki – esam saņēmuši 28 pieteikumus. 13 pieteikumi ir no Zemgales, 10 – no Vidzemes. No Latgales ir pieteikušies 8 pāri, no Kurzemes – 7. Lai veicinātu lielāku informētību, šovasar auglības traucējumu ārstēšanas speciālisti sniedz izbraukuma konsultācijas reģionos,” informē Z. Vītiņa.

„Kampaņa ir svarīga un nepieciešama jau no pirmās dienas, kad to uzsākām. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums joprojām saglabājas negatīvs, tāpēc ir svarīgi katrai ģimenei, kas kādu iemeslu dēļ nevar tikt pie bērniņa, nodrošināt iespējas savu ieceri veiksmīgi realizēt. Kopš kampaņas sākuma pasaulē nākuši jau 6 mazuļi, par ko varam pateikties ikvienam ziedotājam,” stāsta SIA „ELVI Latvija” komercdirektore un kampaņas idejas autore Laila Vārtukapteine, piebilstot, ka ziedojumu apjoms, ko izdevies savākt šī gada pirmajos piecos mēnešos jau pārsniedz desmit tūkstošus eiro.

Kampaņas rīkotāji aicina ikvienu Latvijas ģimeni, kura vēlas pretendēt uz bezmaksas medicīniskās apaugļošanas procedūru, pieteikties kampaņai, aizpildot veidlapu Klīnikas EGV mājaslapā: http://www.egv.lv/lv/about/campaign.php. Ģimeņu pieteikšanās atbalstam, lai pretendētu uz 2016. gada izlozi, norisinās līdz 31. oktobrim.

Šogad neauglības ārstēšanai saziedoti jau vairāk nekā seši tūkstoši eiro

“Esmu patiesi gandarīta,  ka šā gada pirmajos trīs mēnešos ziedojumu vākšanas kampaņā, lai palīdzētu ģimenēm piepildīt sapni par ilgi gaidīto bērniņu, pilnībā apmaksājot medicīnisko apaugļošanas kursu, ir savākti jau 6258,63 eiro. Mēs ļoti priecājamies, ka 3 gados, kopš kampaņa sākta, esam spējuši jau palīdzēt 25 ģimenēm un pasaulē ir nākuši 6 mazuļi,” informē  SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Neauglības ārstēšanas kampaņa tika uzsākta 2013.gada maijā ar mērķi apzināt un risināt demogrāfijas problēmjautājumus Latvijā, palīdzot tām ģimenēm, kas pašu spēkiem nespēj piepildīt sapni par ilgi gaidīto bērniņu.

“Pateicoties uzņēmumu un cilvēku atbalstam, šī kampaņa ar katru gadu gūst arvien plašāku rezonansi un, ņemot vērā kampaņas lieliskos rādītājus, to turpinām arī šogad,” atzīst L.Vārtukapteine.

Kampaņas rīkotāja biedrība „Taureņa efekts” un atbalstītāji aicina ikvienu Latvijas ģimeni, kam ir grūtības ar bērniņa ieņemšanu, nepadoties un neatmest cerību, bet gan pieteikties kampaņai, aizpildot veidlapu klīnikas EGV mājaslapā  http://www.egv.lv/lv/contacts/campaign.php.

“Mēs esam ļoti pateicīgi, ka mums ir iespēja iesaistīties šādā kampaņā un palīdzēt vairākām ģimenēm gūt patiesu laimi – sagaidīt savu bērniņu. Šāda kampaņa padara laimīgus ne tikai vecākus, bet arī mūs, zinot, ka esam ieguldījuši savu artavu dzimstības veicināšanā. Mēs vēlamies, lai Latvijā ir pēc iespējas vairāk laimīgu cilvēku un šī kampaņa viennozīmīgi to veicina, ” norāda uzņēmumam „KRISTĪNE-RR” valdes priekšsēdētājs Sergejs Aleksāns.

Ja arī Jums ir vēlme palīdzēt finansiāli:

  • ziedojiet pie kases visos veikalos ELVI, „DOMO”, „ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI”, ātrās ēdināšanas restorānos „Hesburger”, klīnikā EGV, AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikās un atveseļošanas centros, degvielas uzpildes stacijās VIRŠI-A, kā arī lietotu preču mazumtirdzniecības veikalos KRISTĪNE-RR un SIA “A & H ALIANSE” (Gaļas Nams) veikalos;
  • zvaniet 90006282 (maksa par zvanu ir 1,42 eiro) vai
  • veiciet pārskaitījumu uz ziedojuma kontu LV37HABA0551034195731.

Janvārī neauglības ārstēšanai saziedoti trīs tūkstoši eiro

“Turpinot ziedojumu vākšanas kampaņu arī 2016.gadā, lai palīdzētu ģimenēm piepildīt sapni par ilgi gaidīto bērniņu, pilnībā apmaksājot medicīniskās apaugļošanas kursu, janvārī ir saziedoti 3072,75 eiro,” informē Laila Vārtukapteine, SIA „ELVI Latvija”, kas ir galvenā neauglības ārstēšanas kampaņas atbalstītāja un idejas autore, komercdirektore.

Kampaņas rīkotāja biedrība „Taureņa efekts” un atbalstītāji aicina ikvienu Latvijas ģimeni, kam ir grūtības ar bērniņa ieņemšanu, nepadoties, neatmest cerības, bet pieteikties kampaņai, aizpildot veidlapu klīnikas EGV mājaslapā  http://www.egv.lv/lv/contacts/campaign.php.

„Bērni ir laimes avots, kas iedvesmo un rada prieku ne tikai saviem vecākiem, bet arī apkārtējiem cilvēkiem – par to pārliecināmies ik dienu, mūsu restorānos apkalpojot simtiem ģimeņu ar bērniem,” atzīst Ieva Salmela, „Hesburger” attīstības direktore Baltijas valstīs. „Tāpēc ikvienai ģimenei novēlam piepildīt sapni par ilgi gaidīto mazuli!”

Neauglības ārstēšanas kampaņa tika uzsākta 2013.gada maijā ar mērķi apzināt un risināt demogrāfijas problēmjautājumus Latvijā, palīdzot tām ģimenēm, kas pašu spēkiem nespēj piepildīt sapni par ilgi gaidīto bērniņu. “Kampaņas galvenais dzinulis viennozīmīgi ir tās rezultāti! Pateicoties uzņēmumu un cilvēku ziedojumiem, trijos gados finansējums pilnīgi apmaksātajam medicīniskās apaugļošanas kursam būs sniegts 25 ģimenēm, no kurām jau piecās – Rīgā, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē – ir sagaidījuši savu ilgi loloto bērniņu,” skaidro L.Vārtukapteine.

Ja arī Tu vēlies palīdzēt finansiāli:

  • ziedo pie kases visos veikalos ELVI, „DOMO”, „AlkOutlet”, ātrās ēdināšanas restorānos „Hesburger”, klīnikā EGV, AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikās un atveseļošanas centros, degvielas uzpildes stacijās VIRŠI-A un lietotu preču mazumtirdzniecības veikalos KRISTĪNE-RR un SIA “A & H ALIANSE” (Gaļas Nams) veikalos;
  • zvani 90006282 (maksa par zvanu ir 1,42 eiro) vai
  • veic pārskaitījumu uz ziedojuma kontu LV37HABA0551034195731.